Dienas kaut kur pašķīst - visas manas pēdējā laika nodarbes ir bezmērķīgi klīst pa internetiem, gulēt [es neciešu to, ka nespēju iemigt ap kādiem divpadsmitiem, kā ierasts, tā vietā es kūkoju augšā, līdz acis sausas, un kad beidzot iemiegu, guļu līdz pēcpusdienai] un regulāri aizliet acis [nu, vispār jau tā ir konstanta nodarbe], vēl es paretam saņemos aizvilkties vai nu līdz veikalam, kur tīksminos par skaisto kasieri, vai nu pāri tiltam līdz Anglikāņu ielai 5, kur muļļāju brīnišķīgu Asiņaino Mēriju un vēroju garāmbraucošās mašīnas.

Manī iekšā viss vārās, taču es samizošu ābolus kūkai, nogriezīšu īsus matus un būšu vislabākā sieviete pasaulē vismaz pati priekš sevis, neviens cits tāpat nav spējīgs ilgstoši paciest mani un manus vipendronus [man, protams, pašai liekas, ka esmu vienkārša kā ķieģelis, bet ne sūda]. Ballējieties.