Dienās es būšu perfekta tirgus tante un kašķīga sūdzību rakstītāja, mani dotumi ir nepārprotami - 'Vai šie ir vietējie tomāti, kādā cenā jums šis gabaliņš, vai tā karbonāde nebūs sīksta, lūdzu parādiet man to un šito', jēziņ, kas to būtu domājis.
Jābeidz dzert un jāiemarinē rītdienai tās 3 tonnas gaļas, lai viesi ēd un slavē, bet vispār es vairs neko negribu svinēt - sagaidīšu svētos iestājeksāmenu rezultātus, aizliešu acis un nākamajā rītā, visticamāk, ķeršos pie darba un dzīvokļa meklējumiem, varbūt uzreiz jāiegādājas arī kaķi un jāiemācās adīt, jo kaut kas taču būs dzīvē jādara. Dzīvojieties, patērētāji.