Skumji skatīties uz visu to, ko es tik ļoti vēlos savā smirdīgajā mūžiņā sasniegt, un to, cik neiedomājami maz es daru, lai tas notiktu - padomā, mans mazais, nešķīstais patērētāj, kā ellē tā var dzīvot: tu gribi tikt Akadēmijā, bet nemācies zīmēt, tu gribi iekopt ilgas un skaistas attiecības, bet rauj ķepiņā pie pornofilmām, tu gribi atrast lielisku darbu, bet nelasi sludinājumus, un visbeidzot tu gribi vienkārši saņemties un atzīties mīlestībā savam vīrietim [solīdi, klātienē, nevis skaipā, telefonā vai kur], bet pat to tu nevari izdarīt, ibio rio.
Divās dienās ir izkususi puse pēdējās algas [neraugoties uz to, ka visu mēnesi es plēsu savu bastarda pakaļu uz pusēm, bez apstājas servējot mīļajiem, aptaurētajiem pircējiem teju vai visās savās brīvdienās, pie algas ir piemesti 1,10 Ls, pisieties tak jūs nahujiņās ar savu kredo 'Šodien mēs darām labāk, nekā darījām vakar' - acīmredzot, ne algu izmaksas ziņā, un atlūgums patiešām bija labākā lieta, ko es mūžā esmu uzrakstījusi, Rainis var mierīgi ūdeni pienest], pie krāsns glīti rindojas 4 vienā vakarā izdzerti vīni [ak, Dionīs, cik vēlīgs tu esi pret savu pazemīgo kalponi], vajadzētu aizbraukt pēc vatmaņiem un jaunām otām, lai varu lepni nest savu muļķa galvu uz iestājeksāmeniem [iespēja, ka es pēkšņi sākšu mācēt zīmēt/gleznot, ir tuva nullei, bet ko nu tur vairs], bet kopumā manī dominē vienkārša vēlme līdz nemaņai piedzerties un izraudāties, to es protu pirmšķirīgi. Ai [Adobe Illustrator].