15 Jūnijs 2012 @ 15:13
 
Ak, huiņas, kāpēc jūs notiekat - es saņēmos, beidzu prokrastinēt, paņēmu mūzu pie dziesmas, sakopoju savus sievišķos spēkus un novedu svēto diplomdarbu līdz finiša taisnei, un tagad, kad atlikušas vēl tikai pēdējās lietas un aizstāvēšanās pēc pusotras nedēļas, nomirst mans diplomdarba vadītājs, reizē arī pasniedzējs, padomdevējs un vienkārši lielisks cilvēks - paldies, dzīve, tiešām ļoti smieklīgi, 17 satriekti un bez aizgādības palikuši diplomandi mirkli pirms aizstāvēšanās ir labākais joks, ko tu šādā brīdī varēji izspēlēt.