Reizēm taisni vai neērti rādīties darbā, jo formai ir īsas piedurknes, kā jau polo kreklam piedien, līdz ar to mani nepamet sajūta, ka jebkurš klients, kuram es tik dāsni servēju katru dienu no sešiem līdz sešiem, uzlūkojot manas ar apdegumu strīpiņām izraibinātās rokas, noteikti uzskata mani par pašnāvnieci ar stāžu, par kuru pēc desmitās iznākšanas no trakomājas beidzot apžēlojās cēlais un svētīgais narvesens - ej tak tu taisni, mīļais patērētāj, tas viss ir no grillmašīnas, kurā tu vienmēr palūdz uzsildīt savu smirdošo maizīti.
E-pastā kārtējais 'Paldies par visu, mēs pietaupīsim Jūsu CV nebaltām dienām', protams, ko tad es vēl varēju gaidīt - klusē, sieviete, stāvi vien aiz savas desu pannas gan drudzī, gan infarktā, ļauj sevi lamāt visiem pilsētas mudakiem, guli apmēram reizi nedēļā un priecājies par tām retajām reizēm, kad alga atnāk tikai ar dienas nobīdi, stāvi un neņaudi, tam jau tu esi domāta, мать твою заногу.