Konstantas sāpes krūtīs, jauki, es varētu šonakt aiziet ar sirdi [tam par godu jāuzpīpē un jāieteš piecdesmito malku etilspirta šķīduma - gaidi mani, Sv. Pēteri, es jau ģērbjos].

Ak, beibes, ko lai jums pastāsta - es, protams, zinu, ka Lielais Brālis mani testē, un vienmēr, kad dievam tur augšā ir pilns sūdu spainis, viņam to ir kaut kur jāizlej [visērtāk, protams, kādam uz grēcīgās galvas], bet ibio rio, par ko man tas viss - paralēli visām huiņām, kas tik dāsnos apmēros man tiek sūtītas, šodien, kā kronis visam, mana māte tika atlaista no darba [kas nozīmē jau tā knapo ienākumu vēl vērienīgāku samazināšanos], un šoreiz man patiešām nav ne jausmas, kā mēs tālāk dzīvosim - būsim godīgi, lai arī kādus taupības pasākumus mēs neveiktu, es nevaru viena uzturēt 3 cilvēku ģimeni ar savām mikroskopiskajām kapeikām, ko priekšnieki man visžēlīgi atmet par pusdzīves pavadīšanu Brīvības ielā, katru mīļu dienu līdz nemaņai mēģinot ikvienam rītārdam iesmērēt varbūtkādumaizīti [bet tas jau ir cits, daudz specifiskāks stāsts] - es nezinu, biedri, varbūt jābrauc uz Īriju strādāt par opetereni, vai varbūt jāatmet pašcieņu un jāiet andelēt savu nepievilcīgo miesu uz Lienes ielas, par ko gan ne, tas vismaz nozīmēs nomaksātu īri un, kā minimums, pusdienās makaronus uz galda.
Ai [Adobe Illustrator].