Pēc sestdienas katorgas ir patīkami, ja stāvi pieturā, knapi turies kājās un gaidi savu autobusu [kurā noteikti nedabūsi apsēsties, jo kuru gan piš, ka astoņas stundas no vietas esi tikai un vienīgi skraidījis pa veikalu, lai patērētājs būtu laimīgs un viņa laime rezultētos pirkšanas aktā, kas, savukārt, ļaus korporācijas cūkām piepildīt mēneša peļņas plānus], un tev garām, uzsmaidot un pamājot, aizdivriteņojas skaistākā sieviete visā Rīgā, uzreiz putniņi iečivinās un autobusā izbrīvējas vieta tavai nogurušajai pārdevējas miesai.
Īgni šķirstu darba sludinājumus, rīt brīvdiena [vispirmām kārtām man būtu jādizainē savu d-darbu, vai mūzas prombūtnes gadījumā vismaz jāmuļļā teorētisko daļu, bet izskatās, ka es tikai gulēšu un skatīšos filmas, jo man nekam citam nav ne spēka, ne lustes], un es vēlos tikai trīs lietas - nopeldēties, izgulēties [vēlams, ar gultasbiedru komplektā] un aukstu tumšo alu norasojušā kausā. Dzīvojieties, patērētāji.