Es tūlīt izklausīšos pēc cilvēka, kuram nav dzīves [īstenībā tālu no patiesības jau nav, lol], taču Game of Thrones otrā sezona ir sākusies, jes, šo brīdi es ilgi gaidīju un tas noteikti ir labākais, ko noskatīties pirms miedziņa, kad esi pārvilcies mājup pēc 9 stundu maiņas, aiz pārguruma nespējot noturēties kājās un viscaur smirdot pēc Frankfurtes, Vīnes, Mazpisānu un hujzin kādām vēl desām, ko vidējais statistiskais patērētājs katru mīļu dienu tik cītīgi stumj ģīmī [ēd, ēd, mīļais, man par to aldziņu maksā, мать твою].
Koncepts pūst neiesākts [nu labi, man ir uzmetums, bet visas kaislības tāpat norisināsies rīt, skates priekšvakarā, kā jau šo gadu laikā ierasts], gaidu algas dienu, lai varētu nomaksāt kādu rēķinu vai divus, nopirkt savus svētos recepšu medikamentus un uzsist kāsi ar vienīgo draudziņu, alkstu pēc kvalitatīvas socializēšanās ar cilvēkiem un mirklī, kad sagrabināšu Ls 144,70, braukšu uz Parīzi, man vienalga. Dzīvojieties, patērētāji.