Ir brīvdiena, tas vien visu izskaidro - man ir mazliet bail [ibio rio, sieviet, kas tev ir, kāpēc tu nemāki kaut drusciņ paļauties uz lietām], un es zinu, ka man vajadzēs vēl miljons šādus rītus, lai tiktu galā ar to senseno miskasti sevī un spētu visam pieiet ar svaigu, nesatraumētu aci, kaut gan.. ai [Adobe Illustrator], mana mazā dzīvīte tomēr notiek šeit un tagad, es taču varētu reizi pār visām reizēm būt sieviete, atrauties no visa traucējošā, noplēst ziemas skoču no logiem un ļaut, lai svaigs gaiss nāk, lai viss vienkārši notiek savu notikšanu.

Jāizber pelnutrauku, jāsakopjas mazliet, jāizlogojas no svešā jūtūbes konta un 94 stundu laikā jāpieķeras konceptam - mūza, kur tu esi, kuņa nolādētā, nāc mājiņās, sagaidīšu ar pankūkām.