Viskija naktis vēl nekad nav bijušas tik.. tik ļoti, Džordžs Balentains kaut kā vienmēr pamanās atmodināt to labāko, kas manī ir.
Paģiraina jušana, nogurums un iekavētie darbi pūst vienā pūšanā [saņemies, sieviet, sametini kaut ko, lai pirmdien nebūtu jādodas uz Jūrmalas gatvi ar tukšām rokām, jo ja tu nevari iecentrēt laukumā mazu bildīti un pielikt pie tās trīs vārdus, tad ko tu vispār vari], taču man iet labi, man ir brīvdienas un es cītīgi svinu savu mazo dzīvīti, varētu taisni vai grāmatu sarakstīt, ja sasodītā Ikstena jau nebūtu aizskrējusi pa priekšu un paņēmusi labāko nosaukumu. Dzīvojies, mans nešķīstais lasītāj.