Sapņos pīpēju zāli, tas bija lieliski, taisni vai varētu no algas mazliet atļauties.
Nekas daudz nenotiek - novergotas 12 stundas [nekāda trenažieru zāle nestāv blakus kārtīgam pudeļu pievedumam, drīz es varēšu gāzt pa seju pašam Halkam Hoganam], rīt jāizšķiež dienu sirdsmīļajā Jūrmalas gatvē, kopā ar biedrīšiem mēģinot sagleznot ieilgušos parādus, kāds man ir no maka izzadzis pēdējos 3 latus [tev nebūs ēst pirms algas dienas!] un māte ganās riņķī pa pasauli jau nezkuro dienu, lieliski - es saprotu, ka viņai tagad triecientempos jāatgūst viss iekavētais un jāpaspēj izbaudīt visu uzdzīves sortimentu vēl pirms pusmūža krīzes, menopauzes un iespējamo mazbērnu uzrašanās kaut kad nākotnē [nē, māt, ar mazbērnu jautājumu vērsies pie savas otras meitas, es tev nekādi nespēšu palīdzēt], bet vai tad tiešām nevar mājās parādīties biežāk nekā reizi 3 dienās, pēc skolām un darbiem man nav ne laika, ne spēka noņemties ar kaķkopību, pubertātes mākto mazmāsiņu [kura izlaidusies kā sūds uz šķipeles, ibio rio, viņas gados es biju pats paklausības un mājas soļa laicīgas apdarīšanas iemiesojums, un vispār te jau sen prasās pēc audzinoša rakstura pārrunām ar sūdaina mieta elementiem] un krāsns kuršanu no rīta līdz vakaram, lai šo šķūni kaut cik piesildītu [šobrīd te ir +16 un diez vai vēl iesils, acīmredzot būs jāguļ mētelī]. Dzīvojieties.