Joprojām nekā jauna, mans mazais lasītāj, velti gaidīji - mājas sievietes ballējas riņķī un pārrodas reizi 3 dienās [tā drīzāk piedienētu uzvesties man, bet tā kā man nav sociālās dzīves, lai jau dāmas izpaužas], apartamentos joprojām auksts un kaķis vienmēr neēdis, ļoti gribas satikt savus trīs atlikušos draudziņus biežāk nekā manās vai viņu brīvdienās, reizēm es iegriežos mācībiestādē simboliski pagleznot vai nodot tos miljons parādus, kas iekrājušies, pilna plauša Brīvības ielas gaisa ir kļuvusi par darba dienas beigu rituālu, un sirdsmīļā korporācija vakar esot man uzlaidusi krāgā kontrolpircēju [atskaitē rakstīts, ka es neesot sveicinājusies pirmā un neesmu piedāvājusi obligāto varbūtkādumaizīti, jēziņ, pēc 4 stundu miedziņa visas manas prioritātes noteikti ir mutes atvēršana pirms pircēja, nevis stāvēšana uz abām kājām un acu turēšana vaļā], oh well, ko tur nu vairs - kopumā gaidu algas dienu, uzsaukšu pamatīgu Jāgeri darbā iekārtotājai, sapirkšos neatliekamās lietas un no sirds pielūgšu mazo etilspirta dieviņu [protams, arī Ballantine's Day jānosvēta], tas būs lieliski. Dzīvojieties, patērētāji.