Brīvdienas, finally, īsinu savu noskatāmo filmu listi, par stipendijas laumiņas atnesto naudu konsumēju etilspirtu saturošus dzērienus un guļu, kad man labpatīk - vienīgā lieta, kas bendē visu manu atpūtu, ir tie +17 grādi apartamentos, malkas šķūņa slēdzene ir pamatīgi iesalusi un nav atkausējama, lieliski, no rīta būs +14 vai pat mazāk.
Šajā momentā, kad esmu daudzmaz sakārtojusi visādas sev būtiskas lietas un nonākusi kaut kādā 'bezzaudējumu punktā' [ak, ekonomikas stundas, atstājieties], es neapzināti esmu ķērusies pie savas izcelšanās pētījumiem - nē, raduraksti desmitajā paaudzē mani interesē mazāk, prioritāte ir mans nekad mūžā neredzētais tēvs un tas, ar kuru galu abi mani radītāji tajā laikā domāja un vai vispār domāja, un vispār visi tā laika posma notikumi, kopā ņemti [kaut gan jāatzīst, jocīgi, ja es visu mūžu esmu iztikusi bez tēva, tad kāpēc man pēc 20 gadiem pēkšņi gribas tik izmisīgi rakāties pa savu vēsturi; dzīvē viņu satiekot, man tāpat diez vai būtu, ko viņam teikt]. Dzīvojieties, mani mazie patērētāji.