Tādi piektdienu vakari ir pelnījuši 'Like' podziņu.

Atkāpjoties no labajām lietām un atgriežoties pie huiņas, darbs nogalina lēni un ar acīmredzami sadistisku baudu - man nav problēmu skaitīt mantru 'kečups, sinepes, majonēze' un smaidīt pircējiem kā nupat dabūjušai, taču grūti, ja skolas laiku pāridarītāji nāk pirkt e-talonus [un acīmredzot, visu lieliski atceras], vai ja random pārdzēries mudaks ļoti nepatīkamā manierē izlamā mani no panckām ārā par to, ka nav atvērta viņam tuvāk esošā kase, kaut gan otra kase tajā pat laikā ir pilnīgi brīva un veikalā vispār neviena cita nav - klientam vienmēr taisnība, protams, taču ja mani neapspiestu klientu apkalpošanas kultūras nerakstītie likumi, es kafijas vai biezpienmaizītes vietā labprāt piedāvātu pimpi dirsā un zilas ribas, piedodiet. Dzīvojieties, patērētāji.