Brīvdienas, jess, baltā cilvēka režīms activated - guļu vidēji 13 stundas diennaktī, saprātīgos daudzumos patērēju garšīgus alkoholus, skatos random filmas no savas 'must-see' listes un mēģinu skicēt, pēc idejas pirmdien būtu jāatsāk brist uz Jūrmalas gatves 90. namu, uzsākt pēdējo izglītošanās etapu [ak, diplomdarba tēma, kur gan ellē tu esi, nolādētā kuce], bet par laimi/nelaimi, nedēļas sākumā bosi ir man salikuši rīta maiņas, acīmredzot turpmāk biedrīšiem nāksies sevi izklaidēt pašiem - visus šos 4 gadus līdz pat šai baltai dienai manas funkcijas kursā ir bijušas uzziņu dienests, palīdzīgais palīgs un galma āksts, tagad lai paši kuļas.
'Vietējās ziņas.' Redzu stulbus sapņus [piemēram, Ginta, kuru es esmu redzējusi apmēram trīsreiz mūžā, pārdozēs heroīnu un aizies pie tēviem, kas pie velna tas par sapni?], un vēl man šķiet, ka galvas iekšējai audiosistēmai kāds vadiņš izļurkājies - pēdējā laikā, galvā skanot runātam tekstam vai vārdiskai domai, lielākajā daļā gadījumu viss skan ar atbalsi, nē, drīzāk skan dubultā un pārklājas ar kaitinošu divu sekunžu nobīdi [respektīvi, doma jau ir nodomāta, taču vēl brīdi skan uz otras lentes], pats par sevi tas nebūtu nekas briesmīgs, ja nedzītu mani teju vai ārprātā - es nezinu, ņemot vērā, ka pa mātes līniju vismaz iepriekšējās pāris paaudzēs sievietes vai nu sajūk prātā, vai nodzeras [varbūt dzimtas lāsts ir izlaidis māti un slaidā lokā dodas pie manis], derētu jau laicīgi safasēt mantiņas Tvaika ielas apciemojumam. Dzīvojieties, patērētāji.