Pieķēros atvilktņu izkrāmēšanai [sāk nepatikt tas, ka tur nav nekādas sistemātikas], pie tiem milzīgajiem makulatūras kalniem atradu arī vecās merčendaizinga atskaišu lapas, eh, tā tik bija dzīve, tas bija skaists laiks - gan jau ka arī zāle bija zaļāka, neatceros. Vēl pēc bardaka sastāva var izsecināt to, ka kopš 2008. gada esmu ik gadu nojājusi pa vienam plānotājam, esmu ik pa brīdim sacerējusi kādu tīri lasāmu raksta gabalu, vēl man tur ir sasodīti daudz iesāktu tušas burciņu, kabatas formāta Jaunā Derība [?] un uz pusēm pārlauzta palete.

4. gads Jūrmalas gatvē ir pārsteidzošs - šovakar ir skates priekšvakars, un es kuru katru brīdi salīmēšu pēdējo rāmīti akvarelim un iešu gulēt. Arlabunakti, patērētāji!