Vēsturiska diena: ģimenes galva pēc 15 gadu ilgas būšanas mūsmājās šodien savāca mantas, atdeva man atslēgas un aizgāja prom, teikdams, ka nespēj vairs ilgāk sadzīvot ar manu māti - jocīgi, man vienmēr ir šķitis, ka tajā dienā, kad man vairs nebūs jādzīvo ar viņu zem viena jumta, es jutīšos brīva un saulstariņu apspīdēta, bet nē, laikam jau tomēr ticība neļauj par citu bēdām priecāties; protams, gan viņam, gan mums tā būs krietni vien vieglāk, jo šī parodija par ģimenes dzīvi kļuva nepanesama jau krietnu laiku atpakaļ, tomēr jāatzīst, ka man pat ir nedaudz skumji [varbūt vienkārši aiz nepierastības, jo ne jau katru dienu cilvēki iet prom no mājām, lol].
Sasitīsim visus traukus un sāksim jaunu, skaistu dzīvi.

Izmetām viņa palikušās parpalas, izplānojām tuvākā laika dzīves māsterplānu, jā, arī traukus drusku padauzījām - ko tur daudz, esi sveicināta, jaunā, skaistā dzīve.