Naktī raudāju, jocīgi, man bija licies, ka visa huiņa [piedodiet manu slikto franču valodu] ir cauri un emocionālais stāvoklis ir kaut cik nostabilizējies, nav jādzer pilieniņus uz nakti un jāiet uz mežu bļaut, bet redz, skuju tev - būs jāaizstaigā līdz kalnam, tur jau otro dienu notiek kaut kāda ballīte un būdiņās tirgo tumšo Brenguli, vajadzēs lieku reizi padezinficēties.
Rīt visudārgie biedrīši paplašinātā sastāvā nāks uz filmu nakti, tas būs labs un saviesīgs notikums [man ar viņiem parasti citādu notikumu nav], tāpēc atvairu liekus stulbumus un tīru savu жилплощадь, negribas dzirdēt jautājumus par neiznestajiem tukšās taras kvantumiem šajā distrofiski maziņajā telpā - laikam nāk virsū fūga, kā Valmieras Romantiķi vienvakar teica. Dzīvojieties.