Nekas daudz nenotiek, dzenāju kaķi pa visu dzīvokļa perimetru ar marķieri un krafta loksnēm [mērglis sasodītais, man parīt jānodod 3 tonnas dzīvnieku skiču, bet šis nevar pat sekundi mierīgs palikt], trekterēju melnāko kafiju pasaulē [man beidzās Dallmayr, būs vien jāiztiek ar Tchibo jeb nabagu versiju], guļu un skatos filmas, dragāju apkārt ar Gloriju [nē, tā nav mana sieviete, tas ir mans velosipēds] un vadu savas dienas iekš posemaniacs - nē, tā nav Kamasutra, tas ir palīgs tiem nabaga skicēt nemākošajiem hudožņikiem, kuriem neviens aiz laba prāta nepozē [turklāt manas lūzerīgās skicītes top iekš Moleskine Cahier, yo, es laikam pārhipsterojos ar katru brīdi arvien vairāk, dievsapžēlojies - vakar sāku gribēt aifounu, drīz neizbēgami sekos arī makbūks, Ērenpreiss, vīna dzeršana Istabā, fotogrāfijas ar Zenītu, pašaudzētas dilles, ballītes Pienā/Kefīrā/Rjaženkā un dzīves izšķiešana Kalnciema kvartālā, ibio rio, uz kurieni gan es virzos].
Krodziņš vakar sevi diskreditēja un mani pievīla, servējot Brenguli nemazgātā kausā, kurā bez alus atradās arī divi alus korķi - tiesa gan, pēc tam es dzēru uz bāra rēķina un šī incidenta dēļ krogu nemainīšu, but still, kā var mana iecienītākā brīvdienu vakaru pavadīšanas vieta šādi izpildīties [redz, saslavēju viņus, un šie izlaižas]. Neskaitot sadirsto pirmo kausu, aizvadīju patīkami izlaidīgu vakaru ar biedrīšiem [es nezinu, kādiem dieviem pateikties par to, ka man viņi ir], uzzināju visādas lietas, nostreļīju kontrabandas smēķi Ilzei Jansonei [es to apjautu aptuveni pie pēdējā dūma], palielināju Kristiāniju izplatības areālu [cilvēki mani apbrīno par to, kā es varu kaut ko izžmiegt no līmplēves skrandām, nazīša un lineāla], un ir krietni labāk, varu mierīgu sirdi gruntēt arvien jaunus kartonus, nedomāt dumjas domas un turpināt medīt kaķi, lai pasniedzēji mani pirmdien neaprok dzīvu turpat, neatejot no kases. Dzīvojieties, patērētāji.

Kad īgnums peld virsū, klausos Roland, pilnīgi ieperinās sūda modžahedi taurenīši zem saules pinuma, forši - 'they caught him with his case in a public place', ļa ļa.
Kaķa medījumiem esmu atmetusi ar roku [what is worth trying, worth doing, sazīmēšu to lopu, kamēr šis guļ, un ne gailis pakaļ nedziedās], un kaimiņi nupat izstāstīja briesmu lietas - mana mazā, klusā, aizaugusī ieliņa, kur pa visiem šiem gadiem, kamēr te mitinos, notikuši tikai 3 lieli atgadījumi [ugunsgrēks blakusmājas pagrabā, kaimiņa ienešanās ar vāģi sadales skapī un jēgu pārdzērušas blakusielas meitenes ienešanās ar vāģi manas mājas stūrī, viņas tēvs viņu laikam nosita, vai vismaz taisījās] ir tikusi pie sižetiem bezmaz visos valsts televīzijas raidījumos - sākums Tautas Balsī, turpinājums Degpunktā, un viss tikai vienas nabaga kaijas dēļ [jocīgi, man vēl neviena kaija pa šiem gadiem nav izknābusi aci, un no rītiem mosties bez kaiju ķērkšanas vispār ir nepierasti], es nekādi nesaprotu, kāpēc ar kaut ko tik mazsvarīgu ir jāizšķiež svēto raidlaiku pašā praimtaimā, kas nebūt nav lēts prieks.