Persikaina jušana un kaut kāda riebīga urdoņa sirdī, man varbūt vajadzētu kaut kur briesmīgi sasist galvu un aizmirst visu, ko jebkad mūžā esmu zinājusi [tfu tfu tfu dievspasarg, es labi atceros, kā opis no jauna mācījās ēst un staigāt, tā ka diez vai mani radagabali būs sajūsmā].
Varētu rīt pa ceļam aizbrist uz sarunām ar Jansoni, man pat varbūt būtu viņai ko pajautāt [pirms tam gan laikam jāierauj drosmei] - 'cienījamo rakstniec, kāpēc ir tik ellīgi grūti'.