Laimīgi malkoju biedrīšu sarūpēto alu un jūtos persikaināk, nekā jebkad. Protams, es esmu grēkojusi, mans tēvs, pēc kultūras programmas izpildīšanas aizklīdu līdz jaunajai, uzlabotajai, vakar atklātajai šopinga paradīzei [kura atrodas tieši aiz manas dzimtās mājas, kuras vietā tur tagad gozējas trīs citi nami un viens no tiem bordelis] un upurēju trīs latus uz konsumerisma altāra, pretī iegūstot akcijas spilvenu - varbūt nemaz nebija tik slikts gājiens, vecais spilvens bija galīgi izmircis no visām izraudātajām acu zālēm un nejauši izšļakstītajām glāzēm, tā ka še, rijiet manas pēdējās kapeiciņas, ēst taču grib arī tie ķīniešu bērni, kas attiecīgo spilvenu šuva kopā.
After all, man taču ir jauna, uzlabota dzīvīte, ibioriodežaneiro, es taču pie tā visa vēl piestrādāšu.