Mamma sanesa man pārpalikušos merčendaizinga atribūtus [šoreiz kasti ar krūzītēm], būs laikam pūrā jāliek - zin, ja nu mans nākamais mājoklis būs guļammaiss uz grīdas kaut kādā neapkurināmā Bolderājas šķūnī, tad vismaz trauki būs firmas, haha. Merčendaizingam manā dzīvē laikam ir īpaša nozīme, bet ne jau par to ir stāsts [stāsts nekad nav par to].
Esmu nokāpusi no korķa un no visas sirds gaidu mākoņainu laiku - atceros, bērnībā, kad dzirdēju frāzi 'Nokāpt no korķa', es patiešām iedomājos onkuli, kurš ir kaut kādā mistiskā veidā ar abām kājām uzkāpis uz pudeles korķa un tagad laimīgs kāpj nost, eh, bija taču arī tādi naivie laiki. Dzīvojieties.