Pirms kāda laika es te veicu ierakstu, kas skanēja aptuveni tā:"Vadu savas dienas mierīgi, cepot kotletes un skatoties sinhrono niršanu", un arī tagad varu teikt, ka viss ir tāpat, vienīgi kotletes aizmainītas ar citiem kulinārijas šedevriem un niršanas vietā nākusi daiļslidošana [divu iemeslu pēc - es nekad neesmu mācējusi slidot un daiļslidotāju svārciņi ir tik īsi, tik īsi], bet ne jau par to ir stāsts. Visādi citādi man patiešām klājas labi, paldies [es to nopietni], un nekas daudz jau nenotiek, varbūt vienīgi esmu palaidusies vai aizdzīvojusies mazliet - manā ēdienkartē ir uzradušies smēķi, vakaros mēdzu iemigt pie lētās/sūdīgās TV5 erotikas [kura uz mani atstāj apmēram tādu pašu iespaidu kā Latvijas Dzelzceļa gada ekonomikas pārskats, that's weird] un rītos pa ceļam uz savu alma mater iznesu tukšo taru, jūtu mīlamā objekta neesamības radītās lomkas un mani brīnišķīgie biedrīši mani nesauc uz saviesīgajiem vakariem un all tomorrow's parties, taisni vai žēl. Dzīvojieties.