Es šeit neizplūdīšu garā pēdējo dienu atstāstā, katrā ziņā ir pierādījies, ka man apkārt ir šausmīgi daudz labu cilvēku, viens par otru brīnišķīgāki un visi vienlīdz mīļi. Ir labi.

Pēc smagas cīņas esmu beidzot uzvarējusi sadāvināto mantu kalnu un brīnišķīgi jau ir, taču briesmīgi nogurdina tie svētki - gribētos šobrīd tā smuki saritināties, ielikt galvu kādam klēpī, klausīties pieklusinātu Interpol un nerunāt, lai lieki nesamocītu rīkli.
Dzīvojieties, patērētāji.