Šobrīd sanāk bezmaz vai tāds kā Vecgada vakars, pusnaktī iestāsies mans personīgais Jaungads [ko drošvien sagaidīšu, gleznojot rītdienai mājasdarbu], vēl palikušas pēdējās saldās nepilngadības stundas, ak - pilnīgi vai gribas pēdējoreiz pirms legal age iestāšanās par velti aiziet pie ārsta vai mēģināt bez pases nopirkt smēķus pie tās dusmīgās kasieres. Drusciņ bail un jocīgi, šķiet, ka no rīta pamodīšos [ja vispār būšu gājusi gulēt] un viss būs galīgi citādi, atvērušies simtiem jaunu apvāršņu un kas tik viss vēl ne, taču ai [Adobe Illustrator], īstenībā tāda priecīga jušana, nekā traģiska jau tajā pilngadības faktā nav. Dzīvojieties, patērētāji.