Materiālā patstāvība, ibio - pa šiem gadiem būšu jau apradusi ar to, ka ik pa laikam krietna daļa mana budžeta paliek papīrveikalos, drukātavās un citās saistītajās iestādēs, eh, cik grūti tā stipendija nāk, tik viegli parasti arī aiziet, taču es papīrveikalu vietā tik ļoti gribētu sēdēt visādās izsmalcinātās iestādēs un ar skaistiem cilvēkiem runāt par dzīvi, sapirkties labu literatūru vai vismaz iestāties kādā pieklājīgā gleznotavā, kur mani iedresētu tā kārtīgi. Ai.
In other news, man vajadzētu nomierināties jel reiz, piemēram pagājšnakt es piemuļļājos un aizgāju gulēt laimīga, ne tā kā parasti - arī tad, kad man klājas brīnišķīgi, vienmēr aizmiegu kaut kā mazdrusciņ nelaimīga, bet ne jau par to ir stāsts. Es domāju par daudz un izdaru pārsteidzīgus secinājumus, atmetu tos un turpat uz vietas pieņemu jaunus, iztēlojos visādas aplamības, pārmērīgi sapņoju un vispār, dzīvoju galvā.
Dzīvojieties, patērētāji.