Iestājos Buffalo klubiņā, hooray, steidzami jāatradinās no dzeršanas ar labo roku.
Man tik ļoti patīk pa vakariem dzīvot gleznotavā - gatavais miers, pīppauzes ik pa stundai, L. sēž turpat blakus un dzied līdzi fona mūzikai, pēc drapēriju uzķēpāšanas var izdzert pa aliņam un papļerkstēt par dzīvi, un galu galā nekādu laika limitu, neviens nekrīt uz nerva un nestāsta bezgalgarus monologus par glezniecisko jūtīgumu vai tumšgaišajām attiecībām.
Šis ir tāds patīkams piektdienas vakars, ar nosalušām kājām, vakara kafijas krūzi un tonnām neizlasītas literatūras. Toties es palasīju Playboy, man nepatīk, nopirku galvenokārt dēļ tā Vonnegūta pirmpublicējuma [kurš bija labs], taču teiksim tā - es reizēm palasu visādus nez no kurienes pieklīdušus FHM, tomēr no šī periodikas granda latviskās versijas es biju gaidījusi ko vairāk, eh - sieviešu bildes arī tādas aiz matiem pievilktas, bet nevar jau zināt, vīri varbūt sajūsmā mīž karstu [un galu galā ko tad tu vispār vari iebilst, sieviet, lasi vien savu Rīgas Laiku un neņaudi, nelien visām pudelēm par korķi].

Es esmu līdz nemaņai pārgurusi sieviete, atkarīga no kofeīna plūsmas asinsrites lokos.