Sēžu virtuvē ar visu savu nabaga kompi, jo manu istabu ir okupējis mazmāsiņas nolādētais draugu bataljons, kurš parasti sataisa hokejhalles cienīgu troksni un atstāj aiz sevis bardaku, kurš man pēc tam, protams, jāsavāc, jēzusmarija, kur vispār ir iespējams tik pretīgus un kaitinošus cilvēkus atrast [īstenībā labi, ka man nav daudz draugu, un tie kas ir, tie uzvedas klusiņām, neklausās Eiropas Hītus un vispār ir ļoti kulturāli jauni cilvēki, visi ļoti gudri un skaisti, patiešām]. Es būšu brīnišķīga mājsaimniece, nudien, sataisīju ēst un uzcepu kūku, pabaroju/piedzirdīju Maiju [mans dzīvoklis esot viena vienīga tekilas dzeršanas vieta, īstenībā taisnība jau ir], un vispār, ja mana dzīve neizvērtīsies liela un skaista, tad vismaz shēmu 'cooking, cleaning and vagina' es nākotnē pildīšu teicami. Un arī tam sasodītajam mītam pieteicos, zaudēt tāpat nav ko - uz cilvēkiem paskatīšos un sevi parādīšu, un kas zin, varbūt uzkačāšu savas saskarsmes prasmes kaut mazlietiņ, galu galā šitā nespēšana pat piezvanīt uz teātra biļešu kasi mani nekur tālu nenovedīs [žēl vienīgi, ka pasākuma lielākā daļa risināsies Zaķusalā, man vajadzēs diezgan stipri saņemties]. Dzīvojieties, jūs.