Naktīs nav iespējams pagulēt, un man ir tik šausmīgs artist's block iestājies, mēnesi atpakaļ sarakstīju sev uz kaut kādas vecas kvīts visu, kas līdz rudenim jāpaveic, jāapmeklē un jāuzzīmē, taču īsti nespēju pat zīmuli rokā paņemt, un tās idejas tik rodas un rodas, spēj tik darīt - taisnība jau vien ir, Jūrmalas gatves iestāde ir mani izžmiegusi kā vecu grīdas lupatu un vienīgais, ko es pa šiem diviem brīvajiem mēnešiem patiešām vēlos, ir izgulēties, taču nāks atkal jauns gads, man varbūt parādīsies luste strādāt [jo citas izejas jau nebūs, termiņi spiedīs], taču nebūs laika paralēli obligātajiem vājprātiem vēl ar saviem štruntiem krāmēties, un tā tas vislaik iet pa apli - tiešām brīnos, kāpēc vēl neesmu izņēmusi dokumentus, kas mani no tā vislaik attur, galu galā iestājeksāmenos visa dižā komisija taču varēja mani ar mierīgu sirdi atstāt aiz strīpas un manā vietā paņemt kādu, kam rokas aug no pareizās vietas [un tādu tur patiešām nebija mazums]. Dzīvojieties.