Vēlme izsmērēt kādam ģīmi pārgāja - izgulējos, aizčāpoju pēc preses izdevumiem, tagad sūcu aliņu un priecājos par dzīvi, kura šodien patiesi izskatās lieliska.
Piedzīvoju mazlietiņ šoku - atceros, kaut kad pagājšgad stāvēju pieturā kaut kur pie stacijas [bija auksts un slapjš laiks] un pamanīju aiz autobusu saraksta aizspraustu dokumentfoto ar kāda paveca onkuļa seju, kāds ar zilu pildspalvu bija viņam uzzīmējis ūsas un virs galvas uzrakstījis 'Му-я-я', ilgi nedomājot, aiznesu viņu mājās, notīrīju visu sazīmēto un onkulis visu gadu dzīvoja manā plānotājā aiz vāka [un joprojām dzīvo, ja plānotājs vēl nav aizgājis pie tēviem], taču šodien, kad bilde jau veselu mūžību aizmirsta, to pašu onkuli dzīvā veidā sastapu tramvajā un briesmīgi sabijos.
Tas nupat izdzertais alus reibina vairāk nekā šņabis, taču no šņabja es kļūstu briesmīgi agresīva.