Things were good when we were young, tāds patīkams vīna/tekilas vakars, Maija guļ manā gultā un izskatās visnotaļ aizmigusi, taču es esmu apņēmusies pārsist visus savus RAVa rekordus un negulēt līdz svētdienas vakaram vismaz. Dzīvojieties.

2 stundas miega mani ir darījušas možāku, taču diez vai kaut par kapeiku gudrāku - šķiet, ka kaut kur šajā punktā es kļūstu nožēlojama, pilnīgi vai raudiens nāk, daru visādas pārpasaulīgas stulbības, lai tikai kaut ko nebūt visā tajā margarīnā saprastu vai vismaz mēģinātu nosacītu kārtību ieviest [un lieki piebilst, ka varbūtējais risinājums joprojām klīst savās ciānzilajās tālēs un nav pietuvojies man ne par milimetru], tā jau tas laikam notiek - kamēr nesapisīs, miera nebūs, pa tādu vadlīniju neapzināti brauc teju vai katra izmisusi sieviete.