Pļēgurošana tomēr atmaksājas, sakrāju 12 zaļos korķīšus un dabūju glāzi, varēšu turēt puķītes vai skalot otas vismaz - nopirku jaunas, ar neapgrauztiem galiem, jess, nākamgad mana naktsdzīve 412. telpā noteikti kļūs vieglāka un saulstariņu apspīdētāka. Aizbridu līdz Consentio, padusmojos uz Šneidertantes fotogrāfijām [bija janvāris, es viņas virtuvē runājos ar labcilvēku, vēroju Pļavnieku gaismiņas un dzēru pārlieku stipru šķīstošo kafiju, no kuras man vēlāk sadumpojās sirds, un vispār ibio rio, šajās iekavās man būtu jāizplūst ļoti], atvedu mājās Elsberga dzeju [zīmīgs ieguvums, un vismaz vairs nav robu plauktā], jāuzliek veldzējošos ritmus un jāsalāpa zeķes, taču galu galā dzīve notiek - pamazītiņām, pa malciņam vien. Dzīvojieties, jūs, pilsoņi un nepilsoņi.