Mežonīgos tempos cepu mājasdarbu, jēziņ, sasodītie japāņi un viņu kultūra, es varētu izcelties un joka pēc nodot apcerējumu par kokigami, bet diez vai Jūrmalas gatve mani sapratīs - tāpat kā toreiz, kad pirmā kursa dek. noformēšanas praksē gribēju taisīt Jägermeister briedi, un pasniedzēja [ironiskā kārtā Briede] apgalvoja, ka Zommerei nepatiks. Dzīvojieties.

Art is in fact, entirely useless. To everyone except the artist at least.

Vajadzēs tomēr uz Positivus aizdoties, divu iemeslu pēc - derētu kaut reizi mūžā redzēt Muse un arī nupat nopirkto telti pienācīgi iesvētīt, bet ne jau par to ir stāsts. Šobrīd visi aizliegtie augļi/ogas/dārzeņi liekas supersaldi, bet ko nu tur, galu galā jāiemācās taču sevi aprobežot kaut mazlietiņ. Veiksmīgi savilku galus, un nākotnes perspektīva vēl nekad mūžā nav bijusi tik rožaina - līdz skatei palikuši vien 4 darbi un tas nozīmē, ka beidzot drīkstu iet cilvēcīgi izgulēties, atlikušajās divarpus nedēļās es paspēšu uzgleznot ne to vien un ejiet ratā, beidzot man būs cilvēcīgs jūnijs, ne tā kā pagājšgad [lai gan skates priekšvakars bez darbu kaudzes nebūs nekāds skates priekšvakars, vajadzēs kaut ko atstāt arī pēdējai naktij]. Arlabunakti.