Ziedēšanas laiks, ak! Pamodos precīzi 9 latos un 48 santīmos [09:48], pārdēvēju mūzikas mapi par Klimpiņpolku, izārstēju mežonīgo galvassāpi un mazlietiņ atjēdzos no notikumiem, but still, savelkot kopā divu dienu bilanci, kaut kā neticami tomēr - tā dzīvē nenotiek [lai gan kas zin, man taču nekad nekas nav kā pie cilvēkiem]. Aizmirsu turēt rajonu un pirmoreiz mūžā pieredzēju Ļeņingradu, stipendijas pārpalikumi noslīka Brengulī un tas nepavisam nebija slikti, jo kur tad citur tiem būtu slīkt, un protams, pati galvenā gadsimta lieta - Eiroremonts nonāca pie manis atpakaļ, taču protams, protams, es nepaspēju pat nožāvāties, kad jau nākamais maniakālais lasītājs paspēja to aizņemties, un man nudien nav ne jausmas, pēc kuras piecgades tā grāmata beidzot pārvāksies atpakaļ pie manis, bet ne jau par to ir stāsts. Mikrofons ir 'iespējams, labākais' pasaules izgudrojums un man ir mazliet jocīgi atcerēties, kas un kā un kāpēc, un pierast pie tā visa pa jaunu. Arlabunakti, Londona.