Manas acu zīlītes nesašaurinās, I guess I've overdosed a little.
Veldzējošie ritmi, kartonu gruntēšanas kaislības un domāšana, ko ar to visu iesākt tālāk - 'что мне делать, как мне быть', dzīvīte kļūtu simtkārt un pat tūkstoškārt vieglāka, ja es beidzot spētu izdomāt, ko darīt, ibio rio, mana mūžīgā muļļāšanās mani kapā ievedīs, piedevām rīt ir zīmīgais datums [drošvien izmetīšu telefonu pa logu, lai neniez pirksti] un es esmu apņēmusies nedēļu neko nelietot. Dzīvojieties, dārgie patērētāji, jums sanāk.

Joprojām neesmu neko prātīgu izdomājusi, un rokas smaržo pēc smēķiem [kāpēc, es taču nepīpēju] - rasēju robainus klucīšus [detaļa virsskatā, detaļa sānskatā, detaļa perspektīvā, detaļa no priekšas un no pakaļas] un gaidu, kad gribēsies iet gulēt - skaidrā prātā es sevi nevaru izturēt, kas nemaz nav pārsteidzoši. Čučiet saldi.