Viss tas datorgrafiķu konkurss mani ir iedzinis kompleksos un neirozēs, šķiet, ka esmu pieteikta vienīgi tāpēc, ka pasniedzējiem galvā ir sakāpis urīns, dritvaikociņ - jā, varbūt man ir idejas un smadzeņu potenciāls tonnās neizmērāms, bet nu varēja taču pa visu Jūrmalas gatves 90. namu sameklēt kaut vienu, kurš godam aizbrauks uz turieni un neizgāzīsies kā veca sēta [deadline pēc pusotras nedēļas un kas zin, varbūt pie manis atpeldēs kaut kāda fotožopa laumiņa, kura pavicinās savu Magic Wand [vai varbūt Lasso Tool] un mans prasmju līmenis uzkāps līdz griestiem, kā datorspēlēs pēc tāda vai citāda ķobīša izdzeršanas]. Rītvakar atkal jāglezno līdz rītam vai vismaz vēmienam [kurš nu pirmais atnāks], miegs pie manis negrib viesoties jau nedēļas trīs, labcilvēks kultivē manī skumjas un vispār man vajag brīvdienu, vismaz vienu sūda dieniņu kaut kur ellē gaisā, kur nav ne telefona zonas [lai gan kurš tad man zvanīs], ne digitālās televīzijas pārklājuma, vispār nekā [vispār jau šim pienācās būt priecīgam ierakstam, bet nu diez vai es no sevis kaut ko priecīgāku izžmiegšu]. Arlabunakti, Londona.