Šodienas teātra deva bija neparasti lieliska, un braucu mājās smaidot kā pārpīpējusies muļķīte, kas laikam arī esmu, mhm. Rīt Ballantine's day, un šķiet, ka nekādas cilvēkmīlestības epizodes nesekos [es esmu divdabis, es nesvinu 14.02 un vienlaikus ceru svinēt], tāpēc skatīšos Titāniku, cik nožēlojami un saldsērīgi puņķaini, pašai uz sevi dusmas.