Kopš vakardienas joprojām jūtos mierīgi un saulstariņu apspīdēti, ir tik labi runāt ar Viņu tāpat kā tolaik, katru dienu kopā ejot pāri Salu tiltam - pavisam mierīgi, ar tiem pašiem vienlaikus pateiktiem vārdiem, ar ikdienas piedzīvojumu pārstāstiem un maniem neiztrūkstošajiem Purva ielas mantojuma izteicieniem pa vidu, tik skaisti man gribētos visu dzīvi nodzīvot, un sasodīts, ja tā jau divus gadus nav mīlestība, tad es vispār nezinu, kas tas ir. Dzīvojieties, patērētāji, un mīliet savus murmuļus.