Pasniedzēja šodien izteica komplimentus maniem zābakiem [par ko es tiešām brīnos, jo runa gāja par tiem pašiem apbružātajiem, daudzus gadus nēsātajiem Steel huligānzābaciņiem, kādi tagad pieder puspasaulei noteikti] - zābaksaruna bija krietni ilga un vispār viņai ir tendence man sekot, runāties un plīvot ap darbagaldu, slavējot manas planšetes, bet nu ko gan var gribēt no īsmatainas sievietes ādas biksēs. Šovakar ir bezgala mierīgi un tas tikai un vienīgi priecē.