Vienubrīd likās, ka vairs nekad mūžā nebūs jāpiedzīvo tāda svētlaime kā iešana uz otro pāri, taču maldījos un tagad varu priecāties par nenotiekošu datorgrafiku, kurā jādrāž fotošopu ar Magic Wand un Lasso, dritvaikociņ. Aiz loga viss ir pelēks kā veca grīdas lupata un man nav ne jausmas, ko mana māte domāja savā pēdējā grūtniecības nedēļā, ko gan vispār var tādā laikā domāt [man gadījās piedzimt trešdienā, pusdeviņos no rīta, 6. slimnīcā, no kuras tagad ir uztaisīta dzīvojamā māja, un diez vai zvaigžņu stāvoklis bija no tiem labākajiem].

Jogurts no paciņas, pusfabrikātmakaroni zaļā ķobītī un Mielavs radiokastē - šī nakts man paies rasējot, tāpat kā daudzas citas naktis un man nav ne jausmas, pēc kuras piecgades beidzot tikšu pienācīgi izgulēties un kad man vienreiz pārstās sāpēt galva, taču tas viss ir sūds, jo hallē kāda sieviete uz klavierēm spēlēja Auto Rock un es pilnīgi noteikti būtu izkususi, iztvaikojusi un kondensējusies, ja man tādas spējas būtu. Dzīvojieties, cienījamie patērētāji, ar jums kopā bija dhonass un viņas kārtējais divteikumu ieraksts.