Uz galda stāv pudele Dynamit un Bonapartveidīga substance - tās abas lietojot vienlaicīgi, mans jau tā knapi funkcionējošais organisms ātri vien iesniegtu atlūgumu ['Enerģijas dzēriens kombinācijā ar alkoholu pastiprina tā iedarbību uz smadzenēm'], bet ne jau pēc reibuma es šovakar dzenos, nē, šovakar es esmu mierīgāka par vecu zvērudārza aligatoru. Plecs ir sadzijis, apsaldētās rokas atkopušās un neizgulētās naktis izgulētas, taču gaismiņa pakrūtē nerimstas un tas laikam norāda tikai un vienīgi uz to, ka manas +1,75/+2,5 stiprās brilles lēnām atkal iekrāsojas maigi rozā, līdz vēlāk es varbūt staigāšu ar pārpasaulīgi apmierinātu smaidiņu sejā un vakariņām arvien piebēršu par daudz sāls - joprojām brīnos par to Kādu vai Kaut Ko, kas spēj noorganizēt šādas bezgalīgas, nepārtraukti notiekošas likumsakarību virknes ar precizitāti līdz pēdējam milimetram. Dzīvojieties, jūs, visi jūs, dārgie patērētāji un ierindas pilsoņi.