Mani mazmazdrusciņ kaitina mana lietišķās grafikas pasniedzēja, taču ne jau par to ir stāsts. Puspiecos vakarā es mēģināju iet gulēt, taču tagad ir deviņi un man nav ne jausmas, ko iesākt tālāk - urbties cauri literatūras kalniem, rasēt lekāllīknes, skatīties filmas līdz pieciem rītā, uzrakstīt viņai, ieiet dušā piecdesmito reizi šodien, uzzīmēt mājasdarbu Toļikam, vai varbūt gleznot līdz vemšanai, drāzt fotošopu, trekterēt kafiju, iet ārā pīpēt, aizdzerties sešdesmitgrādīgas substances un visubeidzot iet gulēt? Šķiet, ka esmu pazaudējusi tik sūri un grūti meklēto mieriņu, bet varbūt tie ir tikai tādi mirkļa uzplūdi. Dzīvojieties, jūs, visi jūs.