Sasodīti dīvaini klaiņot pa traukiem.lv virtuālajiem plašumiem un pie sava albuma statistikas, kura stāv sastingusi jau kopš septembra sākuma, ieraudzīt Viņu ar vizīti 'šodien, 16:00' - jocīgi, uzreiz satraukums vēderā un neizpratne galvā, līdzīgi kā ieraugot sarkanā krāsā izgaismotu paziņojumu par 1 jaunu vēstuli, pirms lasīšanas pārmest krustu un cerēt ieraudzīt Viņu kā vēstules nosūtītāju [un smagi vilties, ieraugot kārtējo ķēdes vēstuli no kāda, ar kuru esmu runājusi reizi mūžā]. Bet ne jau par to ir stāsts, dārgie patērētāji, šodien stāsta nebūs un nevajag arī.
Ķermeņa šūnās lēni plūstošs mieriņš, savukārt uz lūpām smaids, labcilvēka paštītie smēķi un kafija - man labpatīk domāt, ka šis ir labākais un mierīgākais rudens manā mūžā, 'everything's in it's right place' un šķiet, ka beidzot esmu pienācīgi sakārtojusies. Neticams mierīgums un apmierinātība ar visu.