Patīkamās tirpiņas, paceļot klausuli un dzirdot labcilvēka balsi otrā galā, mhm. Padomjlaiku multenes, vēja izpūsta galva, Moka no pudeles kakliņa, pasniedzējam Toļikam nododamie zīmēšanas mājasdarbi un nosaluši pirksti - dzīvoju mierīgi un bezdievīgi, grāmatnīcās krītot mūžīgajā literatūras grēkā, visu cauru dienu pieredzot nepārtrauktu deja vu un visādas mazas veiksmītes. Laimes priekšnojauta, spēcīgāka nekā citkārt.