Patīkama smēķu smarža manos kvadrātmetros - kā man patīk, ka smaržas šeit uzrodas pašas no sevis. Post-kafijas drebulis un gar acīm šilierējas rasējumu rakstlaukumi ar piektā izmēra burtiņiem - 'rasēja Buidova, pieņēma Saviele, rasēja Buidova, pieņēma Saviele' un tā 'līdz bezgalībai un vēl tālāk', kā teica tas multeņvaronis Bazs Gaismasgads. 'Nomira Buidova, pieņēma Saviele,' dritvaikociņ. Rasēšanu patiesībā būtu jādēvē par mikroķirurģiju un to Baza Gaismasgada repliku es kādam labprāt čukstētu ausī pie tīri romantiska uzstādījuma - saulriets uz kraujas vai saulriets pludmalē vai vēl velnsviņzinkur, kā jau tas daždien notiek saldsērīgpuņkaini romantiskās filmās ar laimīgām beigām, pie kurām skatītājs vulgaris nobirdina asariņu vai divas.
'Most of artists don't have much to say but have an irresistible desire to say it' un tas noteikti varētu būt mana lieliskā mūžiņa virsraksts, noformēts ar bold un capslock. 'Sekss, opijs un Rainis.'
Pacietīgs, pacietīgāks, vispacietīgākais - šajā rindiņā es stāvu kaut kur tāltālu aiz vispārākās pakāpes.