Jā, patērētāji, es varbūt reiz ieiešu vēsturē kā sieviete, kura pie sevis vienmēr atkārtoja slaveno frāzi 'cieties, cieties, būsi atamans' un aizžmiegtām acīm pārcieta visus pār savu galvu izlietos sūdu spaiņus un naktspodus, taču raudāt 4. numura tramvajā man nepavisam nepatīk un arī atamana titulu man diez vai kāds pēc šitā visa dos.

Es protams ceru, ka pasaule man kādudien piedos, lai gan priekš kam man tādu piedošanu.