'Ēterā LNT ziņas, studijā Ilze Dobele un Andris Auzāns.' Sāksim ar kultūras apskatu, dārgie patērētāji - múm jaunākais albums ir mazdrusciņ nekāds, lai gan zināmas pērles tur ir, toties esmu veiksmīgi uzsēdusies vienai no viņu agrākajām dziesmām, tāpēc visu šo nakti viņi man rāmi žūžoja 'feel the moon pull your lover's blood up to the sky' - un tas bija labi, vai vismaz labāk. Bibliotēkas kartīte pildās ar zīmodziņiem un drīz viņi man izsniegs jaunu, pēc skaita jau trešo - jocīgi, bērnībā man likās, ka to kartīti nav iespējams piezīmogot pilnu, taču tagad nepaspēj ne izsekot, kādos tempos tur krājas tie violetie cipariņi. Eh. Izlaižu ēdienreizes un nepīpēju, lasu bez jebkādas sāta sajūtas, rakstu bez jēgas, neeju ārā no mājas un baroju sevi ar mūziciņu, visām tām skaņām un balstiņām, šādu mani varētu iemūžināt kādā īsfilmiņā, kura nekad neieraudzītu dienas gaismu - pie virtuves galda ar logu labajā pusē un plaukstām iekrampētām matos, grāmatas, papīrlapas un kaķa sabiedrībā [tas lopiņš ir ar mani sasodīti iedraudzējies]. Un fonā sērīgas klavierītes vai neatšifrējams radio. 'My own summer', he he he. Es gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida. Un/vai redzēt sevi iekš all tomorrow's parties, kurās manis nekad nav. Smalkā uzdzīvē omulīgos dzīvokļos ar Moku no vienīgās tur atrodamās graņonkas. Neļauju sev ilgoties un man nav ne jausmas, cik veselīgi vai neveselīgi tas ir, tāpēc pļurkt. Mieriņš ar jums, patērētāji.