Manuprāt, es drīz pārvākšos uz dzīvi RAVā, nē, esmu jau pārvākusies - tur ir mana rīta kafija, mani brokastu/pusdienu biedri, vieta snaudienam uz halles podestiem, šur tur pie sienām pašas darbi un piedevām grīdu nav jāmazgā, lieliski. Vēroju biedrus un arvien vairāk liekas, ka uzreiz pēc piedzimšanas mūs ietina skičpapīrā, mātes piena vietā deva kafiju, par spēļmantiņām mums kalpoja vecas otas un mūsu pirmie vārdi noteikti nebija 'mamma' vai 'tēte'. Rīt skate, jeij, un pāris dienas vēlāk es oficiāli drīkstēšu izšķiest savu vasaru visvisādos veidos, varbūt man beidzot izdosies reanimēt savu sociālo dzīvi, salaboties un iemācīties kaut cik ciešami gleznot. Tagad salīmēt baltos papīra rāmīšus un beidzot iet gulēt.