12 Marts 2009 @ 18:24
 
Ak, ir tāds priecīgums miesā, beidzot. Radiokaste spēlē tikai skaistas dziesmiņas, pie kurām piedien vienīgi smaidīt, un arīdzan vakar saņemtās dziesmas ir tādas sildošas, kā visas tās prettraumu ziedes, kuras regulāri lietoju - 'the birds are singing to calm us down', bet šodien pārmaiņas pēc negribas domāt, kas zem tā apzīmējuma 'us' īsti ierakstās, manas privātās dzīves peripētijas ir vēl sarežģītākas par cilvēka ģenētisko kodu un es nekad neko no tā visa mazkaloriju margarīna nesaprotu. Reizēm ir veselīgi nedomāt, un vispār man labpatiktos dzīvot pēc principa 'smoking, drinking, never thinking', bet kurš tad tev dos. Ir priecīgi, patiešām ir, un es no visas savas sekundāri kardiopātiskās sirds ceru, ka tāda kondīcija pieturēsies vēl zināmu brīdi - vismaz līdz rītdienai, uz kuras vakaru man kabatā jau silst biļetīte patīkami okerīgos toņos ar melniem burtiņiem uz tās. Būs skaisti, sasodīts, būs! Cerēsim uz visu to labāko, joprojām.
 
 
Sajūta: prieciņš
Skaņa: Laura Marling - My Manic and I