Svētki kā jau svētki, pie aizkrauta galda un ar valstsvīru runām TV kastē, salūta uguntiņas virs mūsu alkoholiskajām galvām un neskaitāmie laimes vēlējumi, kamēr caurajās kedās un nogurušajos kaulos bezkaunīgi lien iekšā uzticamais draugs Salstiņš. Jaunajā, uzlabotajā un pagaidām neapžļembātajā gadā es gribu tikai un vienīgi mieru - tādu, kāds manī sasūcās Blaumaņa ielā 29 [tā laškrāsas istaba varētu būt mana jaunā miera osta], zālē gulēšanas un 'coffee and cigarettes' mieru, tādu mieru, kurš piemīt pilsētai naktī, tējas dzeršanai vienatnē un saullēktam uz jumta - piepildījumu nesošo mieru, tādu bezveidīgu, siltu un vaļā nelaižamu. Lai nebūtu jāplosa sevi tā kā pagājušajā gadā - nēēē, tik labu gadu kā 2008. ar uguni nesameklēsi, un es pilnīgi noteikti vēlētos gandrīz visu to pašu arī šogad - tikai bez tās šausmīgās plosīšanās. Veiksmi, veiksmīti, cienījamie patērētāji!